Pirmais kino demonstrējums Rīgā notika 1896. gadā Solomonska cirka ēkā. Pirmo publisko kinoteātri "The Royal Vio" Rīgā uzcēla 1901. gadā, kur zālē varēja sanākt 888 skatītāji, bet balkonā vēl 312. Pirmais kino Latvijā bija dokumentāla filma tāpat kā brāļiem Limjēriem. Aleksandrs Stanke, Latviešu operators, 1910.gadā nofilmēja Krievijas imperatora Nikolaja II vizīti Rīgā un Pētera I pieminekļa atklāšanu Rīgas centrā.

 

Latviešu operatora Aleksandra Stankes nofilmētā Krievijas imperatora Nikolaja II vizīte Rīgā

 

Pēc tam sākās kino bums! Pilsētās cēla kinoteātrus, bet laukos skatījās mēmās filmas arī uz ekrāniem, ko veidoja gar šķūņa sienu nostiepts balts palags. 1930. gadā Latvijā bija 85 kinoteātri, to starp Rīgā – 31. Rīgā kopš 1913. gada tika filmētas mākslas filmas.

 

Pēc Pirmā pasaules kara Latvija ātri iesaistījās kino nozarē, turklāt nepirka pasaulē izgudroto skaņu aparatūru, bet konstruēja tādu skaņu ierakstu aparatūru, kas sekmīgi konkurēja ar dārgajiem ārzemju modeļiem. Tie bija brāļi Edgars un Voldemārs Blumbergi. Tika izveidota akciju sabiedrība Latvju filma, kas veidoja kinohroniku un aktierfilmas. Pirmie latviešu operatori bija no fotogrāfu vides – Jānis Sīlis, Arnolds Cālītis, Eduards Kraucs. Pasaulslavenais operators Eduards Tisē (Ķīsis) dzimis Liepājā, bet režisors Sergejs Eizenšteins – Rīgā.

 

Pirmajās filmās, kur spēlēja aktieri, tika iemūžināta latviešu heroiskā vēsture. Tā bija literāro darbu ekranizācija – skaisti veidotas filmas nacionālā romantisma garā – "Lāčplēsis", etnogrāfiskā filma "Latviešu kāzas Nīcā" (1931), "Kāzas Alsungā" (1935) ar otru nosaukumu "Dzimtene sauc", A. Rusteiķa filma pēc V. Lāča scenārija "Zvejnieka dēls". Filmā "Latviešu kāzas Nīcā" tika iestudētas nīcenieku kāzu tradīcijas 19. gadsimta vidū, tās mērķis bija saglabāt senās latviešu tradīcijas. Filmas uzņemšanā piedalījās apmēram 100 Nīcas pagasta iedzīvotāji, kurus filmēšanas laukumā izrīkoja Kristaps Linde. Filmas pirmizrāde notika 1931. gada 19. jūnijā Rīgā. Jau 1931.g. novembrī amerikāņu filmu sabiedrības „FOX” pārstāvji gatavojās uzņemt filmas ieskaņoto variantu, bet Pieminekļu valde šim pasākumam nenoorganizēja nīceniekus, baidoties, ka „FOX” filma izkonkurēs mēmo filmu. Šobrīd filmas fragmenti glabājas Valsts kinofotofono dokumentu arhīvā Rīgā.

 

Pirmā skaņu kultūrfilma bija "Daugava māmuliņa”, kuras pirmizrāde notika 1933. gada 22. maijā Rīgā, kinoteātrī "Astra”. Filma diemžēl nav saglabājusies.