Latvijas kino vēsture

cinema — Wed, 11 May 2011 22:46:56 GMT

Pirmais kino demonstrējums Rīgā notika 1896. gadā Solomonska cirka ēkā. Pirmo publisko kinoteātri "The Royal Vio" Rīgā uzcēla 1901. gadā, kur zālē varēja sanākt 888 skatītāji, bet balkonā vēl 312. Pirmais kino Latvijā bija dokumentāla filma tāpat kā brāļiem Limjēriem. Aleksandrs Stanke, Latviešu operators, 1910.gadā nofilmēja Krievijas imperatora Nikolaja II vizīti Rīgā un Pētera I pieminekļa atklāšanu Rīgas centrā.

Latviešu operatora Aleksandra Stankes nofilmētā Krievijas imperatora Nikolaja II vizīte Rīgā

Pēc tam sākās kino bums! Pilsētās cēla kinoteātrus, bet laukos skatījās mēmās filmas arī uz ekrāniem, ko veidoja gar šķūņa sienu nostiepts balts palags. 1930. gadā Latvijā bija 85 kinoteātri, to starp Rīgā – 31. Rīgā kopš 1913. gada tika filmētas mākslas filmas.

Pēc Pirmā pasaules kara Latvija ātri iesaistījās kino nozarē, turklāt nepirka pasaulē izgudroto skaņu aparatūru, bet konstruēja tādu skaņu ierakstu aparatūru, kas sekmīgi konkurēja ar dārgajiem ārzemju modeļiem. Tie bija brāļi Edgars un Voldemārs Blumbergi. Tika izveidota akciju sabiedrība Latvju filma, kas veidoja kinohroniku un aktierfilmas. Pirmie latviešu operatori bija no fotogrāfu vides – Jānis Sīlis, Arnolds Cālītis, Eduards Kraucs. Pasaulslavenais operators Eduards Tisē (Ķīsis) dzimis Liepājā, bet režisors Sergejs Eizenšteins – Rīgā.

Pirmajās filmās, kur spēlēja aktieri, tika iemūžināta latviešu heroiskā vēsture. Tā bija literāro darbu ekranizācija – skaisti veidotas filmas nacionālā romantisma garā – "Lāčplēsis", etnogrāfiskā filma "Latviešu kāzas Nīcā" (1931), "Kāzas Alsungā" (1935) ar otru nosaukumu "Dzimtene sauc", A. Rusteiķa filma pēc V. Lāča scenārija "Zvejnieka dēls". Filmā "Latviešu kāzas Nīcā" tika iestudētas nīcenieku kāzu tradīcijas 19. gadsimta vidū, tās mērķis bija saglabāt senās latviešu tradīcijas. Filmas uzņemšanā piedalījās apmēram 100 Nīcas pagasta iedzīvotāji, kurus filmēšanas laukumā izrīkoja Kristaps Linde. Filmas pirmizrāde notika 1931. gada 19. jūnijā Rīgā. Jau 1931.g. novembrī amerikāņu filmu sabiedrības „FOX” pārstāvji gatavojās uzņemt filmas ieskaņoto variantu, bet Pieminekļu valde šim pasākumam nenoorganizēja nīceniekus, baidoties, ka „FOX” filma izkonkurēs mēmo filmu. Šobrīd filmas fragmenti glabājas Valsts kinofotofono dokumentu arhīvā Rīgā.

Pirmā skaņu kultūrfilma bija "Daugava māmuliņa”, kuras pirmizrāde notika 1933. gada 22. maijā Rīgā, kinoteātrī "Astra”. Filma diemžēl nav saglabājusies.

Kino vēsture

cinema — Wed, 11 May 2011 22:12:01 GMT

Kino pirmsākumi ir meklējami "kustīgajās bildēs". 19. gadsimta sākumā tika veikti pirmie eksperimenti, cenšoties iegūt kustības ilūziju ar vairāku secīgu attēlu ātras nomaiņas palīdzību. Piemēram, tika uzstādītas vairākas kameras, lai iegūtu skrejoša zirga uzņēmumu sēriju, to izdarīja Edvards Mujbridžs 1878. gadā.

Taču par kameras izgudrotāju var uzskatīt Eteniju-Džūlzu Mareju, kurš izgudroja kameru, jeb „fotografēšanas šauteni”, kas varēja izveidot atsevišķu fotogrāfiju katru sekundi, radot secīgu attēlu sēriju. Šajā kamerā Marejs ievietoja sevis izgudrotās celuloīda filmiņas, kas bija revolucionārs sasniegums. Viņa aparāts sākotnēji bija spējīgs iemūžināt 30 secīgus kadrus. Tālāk eksperimentiem ar kameru nodevās francūzis Luiss Aime Augustīns Le Prince, kurš kamerā ievietoja papīra ruļļus ar fotogrāfisko emulsiju, kurai bija spēja uztvert gaismu. Le Prince patentēja šos savus filmu rullīšus un ar tiem uzņēma filmiņas, divas no tām ir saglabājušās līdz mūsdienām, vienu no tām sauc „Satiksme šķēros Līdsas tiltu”, tā tika uzņemta 1888. gadā.

Filma „Satiksme šķēros Līdsas tiltu”

1895. gadā brāļi Limjēri patentēja pašizgudroto, divi-vienā kameru un projektoru, kas bija pārvietojams, rokās turams un viegls. Šajā iekārtā filmiņa bija 35 milimetru plata un uzņēmas 16 kadrus sekundē. 24 kadri sekundē par standartu kļuva vēlajos 1920os gados. Pretēji izplatītajam nepareizajam pieņēmumam, ka ASV pirmās kameras un kustīgo bilžu projektorus izgudroja Edisons, to patiesībā 1990. gada novembrī izdarīja Viljams Diksons. Šī kamera darbojās ar elektriskā dzinēja palīdzību, taču neskatoties uz to, tajā laikā ar roku darbināmās kameras tomēr bija vēl populārākas, jo tās bija vieglākas un ērtākas. Pirmo uzņemto „kustīgo bildi” ASV radīja Diksons, to sauca „Monkeyshines” 1889. vai 1890. gadā, savas kameras, jeb kinetogrāfa testēšanai.

Pirmā filmu studija tika izveidota Amerikā vārdā „Melnā Marija”, tā tika atvērta 1893. gadā. Pirmais kino dzima 1895. gadā, kad brāļi Limjēri pirmajā pasaules kinoteātrī „Salon Indien”, kurš atradās Parīzē, peļņas gūšanas nolūkos sāka prezentēt 10 filmiņas, no kurām neviena nepārsniedza 50 sekundes. Izrādot filmiņu, kuras nosaukums bija „Arrivee d'un train en gare a La Ciotat” jeb „Vilciena atbraukšana La Ciotā”, viņi sacēla publikā paniku, jo pūlis nodomāja, ka uz ekrāna redzamais pienākošais vilciens tūlīt ietrieksies auditorijā! Taču pirmā ēka, kas paredzēta kā kino teātris tika uzcelta Parīzē 1897. Pirmā sižetiskā filma – „Ceļojums uz mēnesi” – tika uzņemta 1902. gadā, pretēji izplatītajam kļūdainajam uzskatam, ka pirmo uzņēma Amerikāņi ar nosaukumu „Vilciena lielā aplaupīšana”. „Ceļojuma uz mēnesi” scenārija autors un režisors ir „Džordžs Meliss”, un tas ir viņa slavenākais darbs. Tas ir uzņemts zinātniskās fantastikas žanrā, un tajā izmantotas tolaik kino vēsturē vēl nebijušas animācijas un specefekti, tāpēc „Ceļojumam uz mēnesi” ir arī nozīme kino tehnoloģiju attīstībā. Tās scenārijs veidots pēc Žila Verna grāmatas „Lidojums uz mēnesi” un Herberta Velsa romāna „Pirmie cilvēki uz mēness”. Šīs filmas režisors savu veikumu peļņas nolūkos nosūtīja uz ASV, taču Tomasa Edisona kino tehniķi, slepeni izveidoja tās kopijas un izsūtīja pa visu valsti. „Ceļojuma uz mēnesi” autors bankrotēja, kamēr viņa filma vēl baudīja savus slavas mirkļus ASV.

Pirmā sižetiskā filma – „Ceļojums uz mēnesi”

Otro sižetisko filmu "Vilciena lielā aplaupīšana" ("The Great Train Robbery") 1903. gadā uzņēma Edvīns Porters Edisona studijā. Filma kļuva par sensāciju. To izrādīja speciāli aptumšotās teltīs. Pirmās filmas intensīvi vienu pēc otras filmēja Ņujorkā un Ņūdžersijā. Tikai 1913. gadā filmas sāka uzņemt Holivudā.

Filma "Vilciena lielā aplaupīšana"

Krievu kino

Latvijas kino vēsture

Kino vēsture