Pirmdiena, 17.12.2018, 13:15
 
Sākums » Raksti » Raksti



Populārais režisors Eļdars Rjazanovs


Populārais režisors Eļdars Rjazanovs radījis ne tikai miljoniem skatītāju iecienītas filmas, bet arī atklājis veselu plejādi izcilu kinozvaigžņu.
 

   Rjazanovs dzimis 1927. gada 18. novembrī Samarā. Jau no bērnu dienām viņam patika daudz lasīt, puika vēlējās kļūt par rakstnieku un sapņoja par ceļošanu. Pēc desmitās klases beigšanas Rjazanovs pat aizsūtīja Odesas jūrskolai adresētu iesniegumu. Taču tas bija kara laiks, un atbildi viņš nesaņēma. Rjazanovs nejaušības dēļ kļuva par Valsts kinematogrāfijas institūta pirmā kursa studentu Grigorija Kozinceva meistardarbnīcā. Tolaik Kozincevs jau bija pasaulē atzīts režisors un tādu filmu kā "Šinelis", "S.V.D.", "Jaunā Babilona", "Viena", "Triloģija par Maksimu" autors. Pedagogu vidū bija arī dižais Sergejs Eizenšteins, kas jauno Rjazanovu "izcēla" un arī ļoti spēcīgi ietekmēja. 1950. gadā Rjazanovs pabeidza institūtu un kopā ar kursabiedreni Fominu aizstāvēja diplomdarbu — tā bija dokumentālā filma "Viņi mācās Maskavā". Jaunie režisori saņēma teicamnieku diplomus. Piecus gadus Rjazanovs strādāja dokumentālajā kino. Viņš filmēja sižetus kinožurnāliem "Pionerija", "Sovetskij sport", "Novostji dņa".

1955. gadā Rjazanovs kļuva par kinostudijas "Mosfiļm" režisoru un sadarbībā ar Gurovu uzņēma pirmo padomju platekrāna filmu — rēviju "Pavasara balsis", kurā bija arī aktierspēles epizodes. Pēc gada populārais padomju komēdiju meistars un kinostudijas "Mosfiļm" vadītājs Ivans Pirjevs burtiski lika Rjazanovam ķerties pie kinokomēdijām. Pirjevam piemita īsta producenta priekšnojauta: filma "Karnevāla nakts" pēc iziešanas uz ekrāniem ieguva neticamus panākumus. Šajā filmā vienu no savām labākajām lomām — birokrātu Ogurcovu — nospēlēja slavenais aktieris Igors Iļjinskis. Savukārt galvenās lomas atveidotāja jaunā aktrise Ludmila Gurčenko kļuva par kinozvaigzni. Grūti noticēt, ka Rjazanovs veselas četras reizes mēģināja atteikties no filmas uzņemšanas, taču viņam tomēr neizdevās salauzt Pirjeva stingro nostāju. Nākamajos gados Rjazanovs pierādīja, cik daudzveidīgs ir viņa kā komēdiju meistara talants un īpašais piegājiens — viņš radīja lirisko komēdiju "Meitene bez adreses", varoņkomēdiju "Huzāru balāde", sadzīves komēdiju "Dodiet sūdzību grāmatu!", ekscentrisko komēdiju "Itāliešu neticamie piedzīvojumi Krievijā".
 
1961. gadā Rjazanovs radīja divas satīriskas filmas "Kā radās Robinsons" un "Cilvēks no nekurienes" — šajā kinodarbā veiksmīgi debitēja Sergejs Jurskis un Anatolijs Papanovs. Tolaik jau teātra pasaulē pazīstamais Papanovs filmā nospēlēja četras lomas, tādā veidā laužot pastāvējušo mītu, ka viņš neesot "kinogēnisks". Strādājot pie "Huzāru balādes", Rjazanovam atkal palīdzēja Pirjevs, kurš izcīnīja filmēšanas atļauju un poručika Rževska lomā pierunāja filmēties Juriju Jakovļevu. Pašam Rjazanovam vajadzēja pielikt lielas pūles, lai kino priekšniecību pārliecinātu, ka Mihaila Kutuzova lomai labākais kandidāts ir Iļjinskis un ka filma nekropļo Krievijas vēsturi, bet padara to romantiskāku. Gladkova lugu "Sendienās", kas bija filmas dramaturģiskais pamats, Rjazanovs saīsināja, bet tajā pašā laikā viņam bija jāpieraksta klāt vairākas dzejiskas epizodes. Tas tika izdarīts tik korekti, un tik organiski iekļāvās lugas dialogu stilā, ka autoram nebija nekādu iebildumu.
 
Ar pilnu pārliecību var teikt, ka viena no Rjazanova labākajām filmām ir "Sargies auto!". Kaut arī tās pamatā ir pilsētas anekdotes par labdarīgo mašīnu zagli, filmā lieliski iezīmētas visas dzīves kolīzijas, raksturi un dialogi. Neapšaubāmi, ka visplašāko skatītāju auditoriju ieguvuši Rjazanova nākamie darbi: "Veiksmes līkloči", "Veči laupītāji", "Likteņa ironija jeb Vieglu garu!", "Dienesta romāns", "Stacija diviem". Rjazanova kā komēdiju meistara talants, dzīves mīlestība, novērotāja spējas, skatītāju interešu izpratne atklājās "pilsētas pasakas" žanrā.
 
 
Neticamu vai ekstravagantu sižetu Rjazanovs vienkārši ieliek reālā sadzīves vidē — tādējādi parādās neparasts nosacītības un ikdienas dzīves savienojums. Pie režisora rokraksta īpatnībām jāmin smieklīgā un drūmā, jautrā un skumjā pārklāšanās. Viņa iecienītais žanrs ir traģikomēdija. Gandrīz visu viņa filmu neatņemama sastāvdaļa ir mūzika un dzeja.
 
Konkrētas iezīmes Rjazanova daiļradē atspoguļojas filmās "Garāža" un "Par nabaga huzāru aizlieciet vārdu". Abi šie darbi ir kritiski attiecībā pret tajā laikā pastāvošo realitāti.
 
 
80. un 90. gados Rjazanovs strādāja tikpat intensīvi kā līdz tam. Viņš radīja filmas "Cietsirdīgā romance", kas presē izraisīja milzīgu polemiku, kā arī "Aizmirsta melodija flautai", "Dārgā Jeļena Sergejevna", "Apsolītās debesis" un daudzas citas. Rjazanovs radījis savu kinematogrāfu, devis "ceļazīmi dzīvei" daudziem jauniem aktieriem un jaunā kvalitātē atklājis jau esošos aktierus. Rjazanovs darbojas arī kā rakstnieks un dramaturgs. Viņš ir vairāku savu filmu scenāriju līdzautors, sarakstījis arī vairākas lugas. Populāras kļuvušas viņa grāmatas "Komēdijas bēdīgā seja", "Veiksmes līkloči", "Šīs nenopietnās, nenopietnās filmas", "Smieklīgi nejautri stāsti. Komēdija kino un televīzijā", "Nenoslēgtie rezultāti", dzejoļu krājums "Nostalģija", kas nebūt nav vienīgā viņa dzejas grāmata.
No 1979. līdz 1985. gadam Rjazanovs kļuva slavens arī ar to, ka vadīja televīzijas raidījumu "Kinopanorāma". Bez tam viņš radījis vairāk nekā 200 televīzijas autorprogrammu un bijis pasniedzējs Augstākajos režisoru un scenāristu kursos. 1984. gadā Rjazanovs saņēma PSRS Tautas mākslinieka goda nosaukumu. Viņš kļuvis par PSRS Valsts prēmijas laureātu 1977. gadā (par filmu "Likteņa ironija jeb Vieglu garu!") un KPFSR brāļu Vasiļjevu prēmijas laureātu 1979. gadā (par filmu "Dienesta romāns"). Rjazanovs apbalvots ar Darba sarkanā karoga ordeni, Draudzības ordeni, ar ordeni "Par nopelniem Tēvijas labā", kā arī ar Francijas ordeni "Smalkā māksla un literatūra".
 
 
Dokumentālās filmas:
 
1950 — ''Viņi mācās Maskavā'' 
1951 — ''Ceļš, vārdā Oktobris"
1952 — ''Pasaules čempionātā šahā''
1953 — ''Tavas grāmatas'' 
1953 — ''Netālu no Krasnodaras'' 
1954 — ''Sahalīnas sala'' 
1987 — ''Četras tikšanās ar Vladimiru Visocki'' 
 
Mākslas filmas:
 
1955 — ''Pavasara balsis'' 
1956 — ''Karnevāla nakts'' 
1957 — ''Meitene bez adreses'' 
1961 — ''Kā radās Robinsons'' 
1961 — ''Cilvēks nenokurienes'' 
1962 — ''Huzāru balāde'' 
1964 — ''Dodiet sūdzību grāmatu'' 
1966 — ''Sargies auto'' 
1968 — "Veiksmes līkloči"
1971 — ''Veči laupītāji'' 
1973 — ''Neticamie itāļu piedzīvojumi Krievijā'' 
1975 — ''Likteņa ironija vai Vieglu garu!'' 
1977 — ''Dienesta romāns'' 
1979 — ''Garāža''
1980 — ''Par nabaga huzāru aizlieciet vārdu'' 
1982 — ''Stacija diviem'' 
1984 — ''Cietsirdīgā romance'' 
1987 — ''Aizmirsta melodija flautai'' 
1988 — ''Dārgā Jeļena Sergejevna''
1991 — ''Apsolītās debesis'' 
1993 — ''Pareģojums''
1996 — ''Sveiks, muļķi!'' 
2000 — ''Vecās kalašas'' 
2000 — ''Klusie ūdeņi'' 
2003 — ''Guļamistabas atslēga'' 
2006 — ''Andersens. Dzīve bez mīlestības'' 
2006 — ''Karnevāla nakts - 2, vai Pēc piecdesmit gadiem''  
2009 — ''Dzīves mūzika'' 
 
 
 
 
Kategorija: Raksti | Pievienoja: cinema (23.03.2011)
Skatījumu skaits: 2029 | Birkas: Raksti | Reitings: 0.0/0
Komentāru kopskaits: 0
Pievienot komentārus var tikai reģistrētie lietotāji.
[ Reģistrācija | Ieeja ]
Vietnes izvēlne
KATEGORIJAS
Filmas [21]Aktieri [90]
Režisori [13]Raksti [4]


Ieejas forma


Statistika

Kopā Online: 1
Viesi: 1
Lietotāji: 0


Laid, lai pulkstenis iet
Pulkstenis varbūt zin, kur viņš iet, neturi viņu ciet

Atslēgvārdi
Filmu mūzika Kino vēsture Filmu citāti Aktieri Režisori Filmas Raksti Kinostudijas Flmas Aktrise


Meklēšana
Vietnes draugi







RSS




Copyright MyCorp © 2018