1896. gada 4. maijā, teātrī ''Akvārijs'', notika pirmais publiskais kino demonstrējums Krievijā.  Krievijas vecākā kinostudija ‘’Ļenfilm’’ dibināta 1918. gada 30.aprīlī. 1934. gadā kinostudija ieguva nosaukumu ''Ļenfilm''. 1950. gadā režisors Grigorijs Rošaļs uzņem pirmo krāsaino kino ''Musorgskis''. 1957. gadā režisors Grigorijs Kozincevs uzņem pirmo krāsaino platekrāna filmu ar stereo skaņu ''Dons Kihots''.

   Studijas emblēmu – ''Vara jātnieku'', izveidoja māksliniece Marina Bologovska un operators Edgars Štirckobers. Pirmoreiz tā parādījās Vladimira Vengerova filmā ''Strādnieku ciemats'' (1975).
   Kinostudijā uzņemtas vairāk nekā 1500 dokumentālās un spēlfilmas. Daudzas no tām, vēlāk, kļuva par pasaules kino klasiku – ''Dāma ar sunīti'' (balva Kannu kinofestivālā, 1960), ''Hamlets'', ''Karalis Līrs'', ''Krūmu suns Dingo'' (balva Venēcijas kinofestivālā, 1963), ''Suņa gads'' (balva Berlīnes kinofestivālā, 1994), ''Itālis'' (balva Berlīnes kinofestivālā, 2005).

 

 

Starp pašām pazīstamākajām kino lentām, kuras uzņemtas ''Ļenfilm'' kinostudijā, var minēt tādas filmas kā – ''Pēteris Pirmais'', ''Rumjanceva lieta'', ''Dāma ar sunīti'', ''Kāzas Maļinovkā'', ''Cilvēks-amfībija'', ''Šerloka Holmsa un doktora Vatsona piedzīvojumi'', ''Draugi un gadi''.
   Kinostudijā strādājuši pazīstami režisori – Grigorijs Kozincevs, Josifs Heifics, Vladimirs Petrovs, Iļja Averbahs, Gļebs Panfilovs, Dinara Asanova, operatori – Andrejs Moskvins, Vjačeslavs Gordanovs, Dmitrijs Meshijevs, Jurijs Vekslers. Daudzas Dmitrija Šostakoviča, Isāka Dunajevska, Vasīlija Solovjova-Sedova dziesmas pirmo reizi skanējušas tieši ''Ļenfilm'' filmās.
   1980-90-tajos gados ''Pēterburgas kino'' tradīcijas turpināja Vitālijs Meļņikovs, Sergejs Mikaeļans, Aleksejs Germans, Aleksejs Balabanovs, Vladimirs Bortko, Aleksandrs Sokurovs, Sergejs Ovčarovs un citi režisori.